Skaņa ir visapkārt - akmens ir skaņa, koks ir skaņa, ūdens ir skaņa, zeme ir skaņa, augs ir skaņa, tāpat - ikviena forma ir skaņa.

Jo skaņa veido formu, skaņa uztur formu un skaņa spēj mainīt formu.

Arī ikviena doma, ikviena emocija, vārdi, teikumi, grāmatas, žurnāli, avīzes, attēli, gleznas- arī tās nedzirdami skan. Kā to dzirdam? Dzirdam caur sajūtām.

Ķermenis un skaņa ir nedalāmi, tāpēc noteikti var sacīt, ka skaņa visādos veidos uztur dzīvu fizisko ķermeni un tā funkcijas; tā ir tieši skaņa, kurai ir šādas unikālas funkcijas. Ja skaņa ķermeni ir atstājusi, ķermenis vairs nefunkcionē.

Iedomāsimies, ka skaņai piemīt arī brīnumainas iespējas- noglāstīt, samīļot, nomierināt, paplašināt, iedrošināt, atbrīvot, pārskaņot, piepildīt, sakārtot un tieši tās Skaņas terapija var piedāvāt ikdienā, veidojot harmoniskāku, saskanīgāku un līdzsvarotāku gan iekšējo, gan ārējo vidi.

Lai saprastu kā darbojas skaņa un kāpēc tā darbojas- tam ir jāvelta visa dzīve. Labā ziņa ir tā, ka tas nav obligāti - varam sākt izmantot iespējas arī visu nezinot, tā teikt, bez doktora grāda šajā lauciņā.:)

Tad šīs iespējas varēsim izmantot savā labā, pārskaņojot lieko un nevajadzīgo, ko ķermenis dienas laikā ir savācis, atverot un attīrot visus smalkos kanāliņus, lai ķermeņa dzīvības enerģija un organisma šķidrumi varētu cirkulēt brīvi.

Mēs paši esam sapratuši- lai dažādie procesi ar skaņu un mūziku tiešām būtu iedarbīgi, ir jāatceras, ka tā vienmēr būs tikai individuāla- eksperimentāla pieredze, nevis teorija par to, kas strādā, kas ne.:)

Atklāt un izpētīt skaņu nozīmē izpētīt un sajust sevi pašu. Iepazīt sevi pašu. Saprast, sajust un pieņemt, ka esam daudzreiz vairāk kā tikai fiziska būtne. Tas nozīmē atrast sevi pasaulē un pasauli sevī. Atrast sevi skaņā un skaņu sevī. Jo skaņu nav iespējams atklāt teorētiski un abstrakti. Tad tā tāda arī paliks-tukša. Skaņu iespējams atklāt tikai saistībā ar sevi pašu. Un tieši to arī ATVER skaņas terapija.